Jura Alunāna dzejas raksturojums

No krājuma «Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas» (1856)

“Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (1856) – pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā.

Juris Alunāns atdzejoja mākslinieciski augstvērtīgus dzejoļus – Horācija, J. V.Gētes, F. Šillera, A. Puškina, M. Ļermontova, H. Heines u.c. autoru darbus, kas pauž cieņu pret brīvu, spēcīgu cilvēku. J.Alunāns ar “Dziesmiņām” centās pierādīt latviešu valodas pilnvērtību, daiļskanību, arī to, ka šajā valodā var izteikt to pašu, ko lielo kultūrtautu valodās.

Šajā krājumā ievietots arī J. Alunāna oriģināldzejolis “Trioleta” jeb “Pavasara atnāciens”.

No krājuma «Dziesmiņas» II daļas (1867-1869)

Lielāko daļu J. Alunāna dzejoļu un tulkojumu brālis Heinrihs izdeva tikai pēc autora nāves krājumā ,,Dziesmiņas’’ (1-2 1867-1869). Šajā nelielajā krājumā J. Alunāns parādās kā tautas pašapziņas modinātājs, dzēlīgs satīriķis, veikls epigrammu meistars. J. Alunāns pirmais ir radījis sabiedriski un mākslinieciski vērtīgu latviešu dzeju.

Kāds vārds par latviešu valodu

Krājumā “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” Juris Alunāns iekļāvis arī apcerējumu “Kāds vārds par latviešu valodu”. Šajā apcerējumā dzejnieks mudināja sākt nopietni izstrādāt latviešu valodas gramatiku. Šajā apcerējumā, kā arī grāmatas ievadā un arī ar atdzejojumiem J. Alunāns norādīja nākamo latviešu literārās valodas veidotāju galvenos uzdevumus. Tie bija – valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana un ortogrāfijas reformēšana. J. Alunāns atzina, ka latviešu valoda ir maz kopta un līdzīgi treknai, auglīgai zemei ar prātu kopta, dotu bagātu zelta kviešu ražu.

Juris Alunāns ievērojami bagātinājis latviešu leksiku (ap 600 vārdu). Viņa darināti vārdi (daži ar citu nozīmi) ir “apvalks”, “attālināt”, “austuve”, “ceļinieks”, “ceļot”, “ceptuve”, “daiļot”, “dalāmība”, “drēbnieks”, “dziesminieks”, “dzimte”, “eja”, “ēstuve”, “galdnieks”, “izraksts”, “iestāties”, “jautrība”, “jokdaris”, “kokvilna”, “krava”, “maiznieks”, “mazgātava”, “namdaris”, “pārdotava”, “pētnieks”, “saeima”, “saraksts”, “siltumnīca”, “uzvalks”, “veikals”, “vienība”. Būtiski atzīmēt, ka J.Alunāns nav vairījies iepludināt citu valodu vārdus latviešu valodā – no lietuviešu valodas viņš aizguvis vārdu “kareivis”, no angļu valodas – vārdus “drena”, “ferma”, no krievu – “arbūzs”, no vācu – “vekselis” .

Latviešu valoda No rakstiem "Mājas Viesī"

1856.gada 14. jūlijā latviešu lasītājus sagaidīja nozīmīgs notikums – laikraksta "Mājas Viesis" iznākšana. Drīz vien jaunlatvieši kļuva par "Mājas Viesa" līdzstrādniekiem. "Mājas Viesa" slejās parādījās daudzi Jura Alunāna raksti par dažādām praktiskām, kā arī sabiedriskām problēmām.

Juris Alunāns sarakstījis vairākus rakstus, ko īpaši veltījis latviešu valodas jautājumiem, –“Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta”, “Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem” (abi 1857), “Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem” (1862–1863), kā arī polemikas vācu valodā “Zur lettischen Literatur der Gegenwart” (“Par tagadnes latviešu literatūru”, 1861) u.c.