Atbildes, kuras tu meklē

Friča Bārdas dzejas raksturojums

Fricim Bārdam piemīt apcerīga un līdzsvarota daba. Viņš ir viens no spilgtākajiem gadsimta sākuma latviešu jaunromantiķiem. Turklāt viņš ir vienīgais tā laika romantisma teorētiķis. F. Bārda ir sarakstījis programmatisku apceri „Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata centrālproblēma". Bārdam ir iznākuši divi dzejoļu krājumi „Zemes dēls"(1911) un " Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam". Dzejnieks bijis tāls sava laika sabiedriskajai dzīvei, Bārdas dzejā nav saskatāma nekāda tā laika sociālo satricinājumu atblāzma. Viņš arī noliedzoši izturējās pret 1905. gada revolūciju, saskatīdams tajā tikai varmācību. Zināmā mērā Bārdu varētu uzskatīt par reliģiozu dzejnieku, bet ne šī vārda ierastajā nozīmē. Dzejnieks skeptiski izturējās gan pret kristietību, gan mēģinājumiem restaurēt nacionālu reliģiju.

Māris Čaklais par F. Bārdas dzeju raksta: "Individuālas dvēseles skala, indivīda jūtu dzīve - mīlestība, ciešanas, nāve, harmonijas un attaisnojuma meklējumi - tas viss veido Bārdas dzejas kodolu."

Izmantotā literatūra:

  1. Rudzītis J. Literatūras mācības skolā.-R.,2000.-270.lpp.