Eseja
Neliels mākslinieciski kritisks sacerējums, kura struktūra pakjauta īpašiem likumiem - estētisks noskaņojums, emocionāls piesātinājums, asociatīva domāšana, tieksme uz domu šifriem, simboliem, tēlainiem formulējumiem; eseja tiek uzskatīta par prozas un poēzijas sintēzi.
Eseju raksturo:
- Autora teorētiskās un filosofiskās pārdomas par kādu zinātnisku, filosofisku, literatūras vai mākslas problēmu ar subjektīviem autobiogrāfiska rakstura iestarpinājumiem.
- Autora subjektīvā attieksme pret lietām un parādībām, viņa savdabīgā domāšana, pasaules uztvere. „Esejists izvēlas kādu personību, mākslas darbu vai citu parādību, lai rakstītu par to, kas viņu šai objektā īpaši interesē. Esejā izpaužas tās autora personiskā pieredze, viņa kultūra, izglītība, pasaules uzskats." (Dz. Vārdaune)
- Esejas valoda var būt gan emocionāla, gan poētiska, gan lietišķa.
Avots: www.valoda.lv