Atbildes, kuras tu meklē
Stenders Gothards Frīdrihs
Sunākstes luterāņu baznīca
Vecā Stendera sastādītā bilžu ābece

Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu)

(1714-1796)

Rakstnieks, valodnieks, vācu tautības mācītājs. Sācis latviešu laicīgās literatūras tradīcijas, daiļradē klasicisma un sentimentālisma iezīmes.

Dzimis 1714. gada 27. jūlijā Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā mācītājmuižā (tagad Daugavpils rajona Eglaines pagasts) mācītāja ģimenē. (1989. gadā par godu viņa 275 gadu jubilejai tur atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs). Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu draudzes mācītāja, vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu. Studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas, vēlāk Halles universitātē Vācijā. Atgriezies Latvijā, strādāja par mājskolotāju. Bijis mācītājs vairākās draudzēs. Pēc tam strādāja Vācijā, vēlāk Dānijā (ģeogrāfijas profesors). Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājoties divi Stendera gatavoti globusi. 1765. gadā Stenders atgriezies Latvijā. Līdz mūža beigām strādāja par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju. Šajā laikā (1766-1796) tapa vairums Stendera grāmatu. Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: "Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu."

Pirmajā laicīga satura grāmatā "Jaukas pasakas un stāsti" (1766; 1789) ievietotas joku pasakas, fabulas un sadzīves stāsti.

"Jaunas ziņģes" (1774), ir Stendera mēģinājums izskaust tautas dziesmas, kuras viņš sauc par "blēņu dziesmām". Par pamatu ņemti dzejoļi, vācu tautas dziesmas, rotaļas, studentu dziesmas.

Vecā Stendera "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774) ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par dažādu zinātņu jautājumiem. Tā faktiski bija pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā.

No valodniecības viedokļa nozīmīgi viņa darbi "Neue vollständigere lettische Grammatik" ("Jauna pilnīgāka gramatika", 1761; 1783) un "Lettisches Lexikon" ("Latviešu leksikons", 1-2, 1789), kas ilgu laiku bija plašākā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca.

Izveidojis arī pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābice" (1787) latviešu valodā.

Skatīt arī Stenders Gothards Frīdrihs

Skatīt arī Stenders Gothards Frīdrihs