Atbildes, kuras tu meklē

Gunārs Priede

(1928-2000)

Pazīstamākais un populārākais latviešu dramaturgs. Ar lugu "Jaunākā brāļa vasara" arhitekts Gunārs Priede reiz sāka jaunu laikmetu latviešu dramaturģijā. Sarakstījis apmēram 50 lugas.

„Gunārs Priede pirmo reizi latviešu pēckara dramaturģijā iepūta smalko, niansēto zemtekstu noklusējumu, visu šo it kā vienkāršo, skaidro dzīves patiesību, cilvēku attiecību trauslo pasauli," par dramaturga daiļradi teikusi teātra zinātniece Lilija Dzene.

Gunārs Priede dzimis 1928. gada 17. martā, Rīgā. Beidzis LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1953), strādājis par arhitektūras un celtniecības pasniedzēju (1953‒1958). 60., 70. un 80.gados ar pārtraukumiem darbojies dažādos administratīvos amatos, būdams gan Kinematogrāfistu, gan Rakstnieku savienības valdes sekretārs. Rakstot savas lugas, Priede tieši inspirējies no dzīvē pieredzētā, tā ievedot savās lugās dzīvus cilvēkus, nevis melnbaltus plakātiskus „padomju pilsoņus". Latviešu dramaturģijā ienācis 24 gadu vecumā ar lugu "Zeva templis Olimpijā", pēc tās nāca "Jaunākā brāļa vasara" (1955), kas kļuva par teātra kases gabalu un izpārdotās zālēs tika nospēlēta vairāk nekā 150 reižu. Galvenajā - Uģa Daugavieša lomā, iestudējumā spēlēja aktieris Eduards Pāvuls. Pēc lugas pirmizrādes Priede strauji kļuva populārs un turpināja intensīvi rakstīt. Pirmajai lugai sekoja nākamās: "Lai arī rudens" (1956), "Normunda meitene" (1958), "Vikas pirmā balle" (1960), "Pozitīvais tēls" u.c.

1967. gadā tiek aizliegta Priedes luga "Smaržo sēnes" - stāsts par čekistu Zariņu un vilšanos sociālisma idejās - pirmā un vienīgā aizliegtā latviešu luga un (pirmoreiz tika iestudēta 1986. gadā Jaunatnes teātrī). Tai pašā 1967. gadā iznāca Rolanda Kalniņa nu jau leģendārā filma "Četri balti krekli" ("Elpojiet dziļi"), kuras scenārija autors ir Priede un kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Arī šī filma publikai tika parādīta tikai1986. gadā.

Turpmākos gadus Priedes lugas teātros tika iestudētas retāk, tomēr aizvien rakstnieks bija ļoti populārs. Tapa tādas lugas kā "Zilā" (teātrī 1976), "Žagatas dziesma" (teātrī 1976), "Ugunskurs lejā pie stacijas" (1972) u.c. 1980. gadu spilgtāko darbu vidū ir lugas "Centrifūga", "Sniegotie kalni" u.c.

1990. gados Priede rakstīja maz, mūža nogalē tapa atmiņu dienasgrāmata "Mans 1984. gads". Šis darbs tika publicēts tikai pēc autora nāves 2000. gadā.

G. Priede rakstījis arī kinoscenārijus - "Kārkli pelēkie zied" (1961), "Nekur vairs nav jāiet" (1963), "Četri balti krekli" ("Elpojiet dziļi") (1967).

Gunārs Priede miris 2000. gada 22. decembrī Rīgā. Apbedīts Lielvārdes kapos.

Mēnesi pēc Priedes nāves viņa debijas luga "Jaunākā brāļa vasara" atgriezās uz vecā Dailes teātra, tobrīd jau Jaunā Rīgas teātra, skatuves. To iestudēja Lauris Gundars, galveno lomu piešķirot Vilim Daudziņam.

Izmantotā literatūra:

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
  2. www.literature.lv
  3. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/svetdien-latviesu-dramaturgam-gunaram-priedem-85-jubileja.
  4. www.lv.wikipedia.org/wiki/Gunārs_Priede