Atbildes, kuras tu meklē

Sireālisms

(franču val. surréalisme, burtiski - pārreālisms)

Virziens literatūrā un mākslā 20. gs. 20., 30. gados. Radās Francijā 1920. gadā, piedzīvoja uzplaukumu 1930. gadā un daļēji turpinājās vēl Otrā pasaules kara laikā un pat pēc tam. Terminu sirreālisms pirmoreiz izmantoja franču dzejnieks G. Apolinērs kādas savas lugas satura papildus apzīmējumam. 1924. gadā tika publicēts pirmais A. Bretona sastādītais sirreālisma manifests, kā arī iznāca oficiāla sirreālistu avīze „Sirreālisma revolūcija". Sirreālisms raksturīgs izteikts antiracionālistisks raksturs, tas pārstāvēts gan literatūrā (A. Bretons, P. Eliārs, L. Aragons), gan kino (L. Bunjuels), gan glezniecībā (S. Dalī, R. Magrits). Sirreālisms izveidojās, balstoties uz austriešu neiropatologa Z. Freida atzinumiem par zemapziņas nozīmi cilvēka rakstura izpratnē, dzīļu psiholoģijas (K. G. Jungs) un A. Bergsona intuitīvisma filozofijas iespaidā.

Sirreālisti akceptē asociālu uzvedību, pieņemot skandāla poētiku. Anrī Bretons raksta, ka sirreālistiska uzvedība ir šaut pūlī, līdz beidzas patronas. Sirreālistu mērķis - atzīt par realitāti līdz tam ignorēto sapņu pasauli, izzināt neizzināmo. Sirreālisti formulēja tradicionālās tēlainības sistēmas sagraušanu kā būtisku dzejas uzdevumu. Veidojot mākslas darbu, tiek pieņemts psiholoģiskā automātisma princips, kad cilvēks ļauj vaļu bezapziņas darbam, atvēlot tam tieši, bez prāta iejaukšanās, realizēties daiļdarbā. Līdz ar to būtiskas kļūst neparastas asociācijas, kolāžas, kuru uzdevums ir atspoguļot pasaules likumsakarības. Sirreālisma pārstāvji interesējas par fizikas un matemātikas atziņām, saistot tās ar mākslas darba radīšanas mehāniku.

Sirreālisms latviešu dzejā izpaužas A. Baumanes darbos (krāj. Dārzi un vakari, 1939), vēlākos gados trimdas prozā un dzejā (V.Sniķere, I. Šķipsna, A. Irbe, A. Ivaska, daļēji G. Saliņš, S. Ruņģe). Sirreālisma poētikas atskaņas jūtamas J. Helda, J. Kunnosa, E. Raupa un dažu citu 1970.-1990. gadu latviešu dzejnieku dzejā.

Izmantotie avoti

1. www.lv.wikipedia

2. http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/uzsk20/teksts.htm

3. J. Kursīte Dzejas vārdnīca

4. V. Lukaševiča, S.Mickeviča, I. Sokolova Aktuāli literatūras teorijas jautājumi. Metodisks līdzeklis skolotājam. 2007.

5. Literatūra. Rokasgrāmata skolēniem un studentiem. Zvaigzne ABC, 2005.

6. I.Auziņa Literatūra 12. klasei. Skolotāja grāmata. Zvaigzne ABC, 2009.

7. A. Skalberga Skolotāja grāmata. Literatūra. 12. klasei. Metodisks līdzeklis. RaKa. 2001.