Klāvs Elsbergs

(1959-1987)

Dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Atdzejojis no franču (Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Tristana Carā, Luija Aragona u.c. autoru darbus), angļu un krievu valodas.

Klāvs Elsbergs dzimis 1959. gada 3.janvārī. Māte dzejniece Vizma Belševica, tēvs - Zigurds Elsbergs, brālis - dzejnieks un tulkotājs Jānis Ramba. 1977. gadā beidzis Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu (tagadējais Rīgas Franču licejs), studējis franču filoloģiju LVU (1977-1982). Skolas laikā aizrāvās ar basketbolu un mūziku, īpaši valdzinājuši Bītli. 1978. gadā apprecējās ar Irēnu Auziņu. Bija redaktors izdevniecībā Liesma (1982-1986); žurnāla Avots nodaļas redaktors (1986-1987). Tieši Klāvam pieder ideja par literārā jaunatnes žurnāla Avots izdošanu, arī par tā saturu viņam bija sava vīzija.Žurnāla pirmais numurs iznāca 1987. gada janvārī, bet pēc mēneša Klāvs Elsbergs jau bija miris. Klāva māte, dzejniece Vizma Belševica, atmiņās raksta: "Ļoti daudz darba Klāvs ieguldīja žurnāla Avots tapšanā. Avots - nikns, avangardisks jaunatnes žurnāls parādījās pašā atklātības laika sākumā un toreiz bija pats drosmīgākais, asākais izdevums visā Padomju Savienībā. Uz Avotu, un daudzkārt tieši Klāvam, nesa un sūtīja materiālus, ko citur nebija cerību nopublicēt."

Savu pirmo dzejoli Klāvs Elsbergs publicēja 1978. gada 26. martā laikrakstā Padomju Jaunatne. Uzrakstījis un izdevis divus dzejoļu krājumus Pagaidīsim ausaino (1981) un Bēdas uz nebēdu (1986). Par pirmo dzejoļu krājumu Knuts Skujenieks raksta: "Ausainais(..) - tā ir šodienas dzejnieka bērnība, viņa pusaudža gadi - bez kariem, revolūcijām, represijām. Bet ar klasesbiedra traģisko nāvi, atomkarakatastrofas draudiem. (..) Ar labu literatūru mājās un pēcāk studijās. Ar jaunatnes modēm un elkiem, kas pieaugušajiem šķituši blēņas. (..) ausainais - tas ir atskaites punkts grūtajā, sarežģītajā eksistencē. Bet šī draudzība ar ausaino nav infantila - tajā ir jūtams pašironijas lādiņš."

Trešais dzejoļu krājums Velci, tēti (1989) iznāca jau pēc dzejnieka nāves. Sakārtotājas Irēnas Auziņas ievadvārdi norāda, ka krājumā ievietoti ja ne gluži visi, tad vairums Klāva Elsberga atstāto dzejoļu. Tie sarakstīti galvenokārt laikā no 1985. gada līdz 1987. gada sākumam. Izdoti arī Klāva Elsberga Raksti trīs sējumos, kas aptver ne tikai viņa dzeju, bet arī īsprozu, rakstus un recenzijas par literatūru, vēstules.

Klāvs Elsbergs gāja bojā 1987. gada 5. februārī Rakstnieku namā Dubultos nenoskaidrotos apstākļos, pēc viņa nāves tika ierosināta krimināllieta, ko drīz vien izbeidza.

Klāva Elsberga dzeja dzīvo vēl joprojām. Dziesmas ar viņa dzejas tekstiem komponējuši Ilze Arne, Kaspars Dimiters, Juris Kulakovs, Vilis Kundrāts, Jānis Lūsēns, Sniedze Prauliņa. 2009. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēta Klāva Elsberga 50.dzimšanas dienai veltīta dzejas izrāde Klāvs, bet 2017. gadāLiepājas teātrī - dzejas iestudējums - kamerizrāde Par mīlestību.

No 1987. līdz 2003. gadam ar pārtraukumiem pavasarī tika piešķirta Klāva Elsberga literārā prēmija kādam jaunam dzejniekam par iepriekšējā gada labāko pirmo dzejas vai atdzejas grāmatu. Šīs prēmijas laureāti ir šodien populāri dzejnieki Edvīns Raups, Anna Auziņa, Inga Gaile un citi.

.

Izmantotā literatūra:

1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
2. www.literature.lv
3. https://www.zvaigzne.lv
4. Klāvs Elsbergs. Raksti 3 sējumos, R., 1997
5. http://jaunagaita.net/jg181/JG181_gramatas_Lasmanis.htm

Skatīt arī Elsbergs Klāvs

Skatīt arī Punktuācija

Skatīt arī Pastorāle

Skatīt arī Eksistenciālisms

Skatīt arī Atskaņas