Atbildes, kuras tu meklē

Jānis Grīziņš

(1900-1941)

Īstajā vārdā Jānis Voldemars Griķis.

Rakstnieks un publicists.

Dzimis 1900. gada 12. martā Grīziņkalnā - kādreiz smilšainā Rīgas nomalē - strādnieku ģimenē. Mācījies Pāvila draudzes skolā (1908-1910), evakuācijā Saranskāar zelta medaļu beidzisAleksandra ģimnāziju (1918). 1919. gadā iestājies Maskavas Ceļu inženieru institūtā. Dienējis Sarkanajā armijā. 1921. gadā atgriezies Latvijā un sācis studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, no 1922. gada Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Juridiskajā nodaļā, strādājis arī par atslēdznieka mācekli. Aktīvi piedalījies kreisi noskaņoto studentu un strādnieku organizāciju darbā. 1926. gadā beidzis Latvijas Universitāti un devies uz Sorbonnas Universitāti Francijā, kur nokārtojis doktora eksāmenu pirmo daļu (1928). Pārslodze un naudas trūkums noveda J. Grīziņu pie nervu slimības saasināšanās un viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā Parīzē, bet 1931. gadā pārveda uz Rīgu, Sarkankalna psihiatrisko slimnīcu, kur 1941. gada 27. jūnijā miris.

Rakstniecībai pievērsies jau studiju laikā. Par autoritāti viņam kļuvis Andrejs Upīts, kura vadītajā žurnālā „Domas", sākot ar 1925. gadu, tika publicēti Jāņa Grīziņa dažādu žanru darbi.

Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais Jāņa Grīziņa darbs ir Vārnu ielas republika, kura darbība risinās Grīziņkalnā - Rīgas nomalē, kur dzīvoja galvenokārt fabriku strādnieki ar savām ģimenēm un kurā ar dziļām simpātijām un patiesi parādīta Rīgas nomales strādnieku bērnu dzīve Pirmā pasaules kara priekšvakarā. Savukārt nepabeigto romānu „Sēnas arodbiedrību divīzija" var uzskatīt par kādreizējo Vārnu ielas republikāņu cīņas turpinājumu pilsoņu kara frontēs. Šai tematikai veltīti liroepiskie darbi - poēmas Sāls fronte un Strēlnieku Mariannas Ziemsvētku stāsts (no cikla Tērauda strēlnieki), (visi žurnālā Domas, 1928). Interesanti pieminēt, ka mūsdienās Grīziņkalns ir viens no vēsturiskākajiem Rīgas rajoniem un atrodas Latgales priekšpilsētas Ziemeļu daļā. Savu nosaukumu tas mantojis no tirgotāja Grīzenberga, kuram piederēja Grīziņa muiža. Grīziņkalns iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā, jo tur saglabājusies gan 19. gadsimta beigu koka dzīvojamo namu apbūve, gan spilgtas jūgendstila ēkas.

Skatīt arī Literatura.lv

Skatīt arī Timenote

Skatīt arī Grīziņkalns