Juris Neikens
(1826-1868)
Latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs. Pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizētājs Dikļos (1864), saukts par „Dziesmu svētku tēvu". Latviešu nacionālās stāstniecības dibinātājs, aizsākot latviešu zemnieku portretu galeriju, ko turpināja Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, Augusts Saulietis.
Juris Neikens dzimis 1826. gada 6. aprīlī Vidzemē Ārciema pagasta Kānadžos saimnieka ģimenē. Tēvs, kurš bijis baznīcas pērminderis, pagasta tiesas vīrs un hernhūtiešu sludinātājs, dēlu audzinājis reliģiskā garā. J. Neikens mācījies Limbažu apriņķa skolā (1838-1841), Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valmierā (1843-1846), studēja dabaszinības (vienu semestri) un teoloģiju Tērbatas Universitātē (1852-1856). No 1857. gada bijis mācītājs Dikļu draudzē, kur aktīvi un no visas sirds rūpējies par skolu ierīkošanu (no 1866. gada Dikļu prāvesta iecirkņa skolas pārraugs).
Zigmunds Skujiņš stāstā Neikens iet uz Roperbeķiem liek savam varonim mutē šādus vārdus: „Galvenais ir skolas. Tikai caur izglītību var nākt zelšana. Jāvairo zināšanas, tautas gara gaisma. Tas ir tas darbs, pie kā man sirds ar vislielāko rūpi un mīlestību turas. Kas es ienācu amatā Dikļos, tur bija viena pati draudzes skola ar cauru jumtu un skroderi skolmeistaru. Bet pēc desmit gadiem, pārceļoties uz Umurgu, es atstāju aiz sevis īpaši būvētus skolas namus katrā pagastā." (Z. Skujiņš Uzbrukums vējdzirnavām, R., 1987, 245. lpp.).
1864. gada 17. maijā J. Neikens Dikļu mācītājmuižas dārzā noorganizēja dziesmu dienu, kurā piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas, Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes un bērnu koris ar 120 dziedātājiem. Kā vēlāk rakstīja Kaudzītes Matīss: „Šie mazie dziesmu svētki uzskatāmi par Vispārējo dziesmu svētku priekštečiem. Tie iekustināja uz dziedāšanu vispār un liecināja par latviešu tautas cenšanos pēc apgaismības un izglītības rotām." Ne velti Neikenu dēvē par Dziesmu svētku tēvu.
1863. gadā Neikens izdeva laikraksta Latviešu Avīzes pielikumu Ceļa Biedris, kurā ievietoja galvenokārt savus sprediķus, dzejoļus, tēlojumus, aforismus un rakstus. Neikena stāsti Vai nav pamātei grūti (arī Pamāte), Vai devītasi bauslis vēl spēkā? Kam taisnība? (visi 1863), Par Oliņiem (1965), Bāris (1866).
J. Neikena stāsti ir reālistiski, tajos jūtams patiess latviešu lauku dzīves tēlojums, risinot tipiskus konfliktus un rādot bieži satopamus tēlus. Tēlojums nepašaubāmi ir talantīgs. Savus darbus viņš balstījis uz reāliem notikumiem un cilvēkiem. Nolūks bijis mācīt latviešus dzīvot, tāpēc darbos spēcīgs reliģisks strāvojums, kas bieži konfliktē reālistisko tēlojumu. Mākslinieciski nozīmīgākais ir stāsts Bāris, kurā ir risināta pazudušā dēla tēma, tikai ne bībeliskā nozīmē, bet rādot reālus dzīvē sakņotus notikumus. Pirmoreiz latviešu stāstniecībā parādās tik laba autora valoda un mākslinieciski veidots latvisks dialogs.
„Personas un notikumi zīmēti skopiem, aprautiem vilcieniem, ikdienas realitātē vērotais paspilgtināts un sabiezināts, raksturi pirmatnēji raupji, nenogludināti, tieši savā vienkāršībā, reljefi un monumentāli. Kompozīcija mērķtiecīga, sižetiskā darbība nesazarota, raiti vienvirzīga, poētiskā sistēma lakoniska, valoda skaidra, lietišķa, bagāta tautas parunām, apvidvārdiem, daudz lietots īss trāpīgs dialogs." (Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003, 418. lpp.)
1867. gadā Neikens pārcēlās uz Umurgu, kur līdz pat savai nāvei 1868. gada 13. jūlijā bija draudzes mācītājs. Apbedīts Umurgas kapos, kur sakarā ar Umurgas baznīcas 500 gadu jubileju 1996. gadā atklāja Jura Neikena piemiņas akmeni. Savukārt Neikenkalnā - Neikena organizēto Dziedāšanas svētku vietā, Mazbriedes upes krastā - joprojām apmeklētājus priecē mākslinieka Ivara Mailīša veidotā sidraba birzs, ko atklāja simtgades Dziesmu svētku laikā Rīgā. Un turpat netālu atrodas arhitekta Uģa Šēnberga projektētā dabas koncertzāle.
Skatīt arī Literatura.lv
Skatīt arī Enciklopedija.lv - Juris Neikens
Skatīt arī Enciklopēdija.lv - stāsts "Bāris"