Žils Gabriels
Verns
(1828-1905)
(Verne Jules Gabriel)
Franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras žanra aizsācējiem. Apvienojot vētrainu un bagātu fantāziju ar jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, kuriem vērīgi sekoja visu mūžu, Žils Verns sarakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Darbi tulkoti vairāk nekā 140 valodās. Populārākie piedzīvojumu romāni ir „Piecas nedēļas gaisa balonā" (1863), „Ceļojums uz Zemes centru" (1864), „Kapteiņa Granta bērni" (1868), „Ceļojums ap Mēnesi" (1869), „20 000 ljē pa jūras dzelmi" (1870), „Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi" (1873).
Rakstnieks dzimis 1828. gada 2. augustā Nantē. Tēvs, senas Provansas juristu dzimtas pārstāvis, māte cēlusies no skotu kuģu būvētāju dzimtas. Varētu domāt, ka dēku romānu autoram pašam vajadzētu būt daudz piedzīvojušam, bet spilgtākais piedzīvojums rakstnieka dzīvē risinās, kad viņš vienpadsmit gadu vecumā piekukuļo kāda kuģa jungu un dodas viņa vietā uz Vestindijas (Karību) jūras salām. Nekur tālāk par nākamo Francijas ostu puika netiek, jo ostā tēvs noceļ Žilu no kuģa un nogādā mājās. Licejā rakstnieks studēja latīņu valodu, bet kad viņam palika 20 gadu, tēvs viņu nosūtīja uz Parīzi mācīties par juristu. Taču Žils sapņoja par rakstnieka karjeru. Viņš iepazinās ar Aleksandriem Dimā (ar jaunāko viņi kļuva par labiem draugiem, bet vecākais palīdzēja uzsākt rakstnieka karjeru) un aizrāvās ar teātri, sāka sacerēt komiskas vodeviļas. Paralēli Verns strādāja par žurnālistu, rakstot piezīmes par zinātniskām tēmām. Tā sākās viņa radošā karjera. Pēc tam rakstnieks sāka veidot interesantu zinātnisku faktu kartotēku (vēlāk tā kļuva par pamatīgu piezīmju un avīžu izgriezumu kolekciju). Pēcāk no tās izveidojās romāns „Piecas nedēļas gaisa balonā", kas 1863. gadā tika publicēts un guva negaidītu lasītāju atsaucību. Arī dažas nākamās grāmatas kļuva ļoti populāras, un tās savu slavu nav pazaudējušas arī mūsdienās. Kad nomira Verna māte, rakstnieka darbi arvien kļuva drūmāki. 1888. gadā viņš tika ievēlēts Amjēnas pilsētas domē, kur strādāja 15 gadus. 1902. gadā Verns kļuva gandrīz akls, taču cītīgi turpināja diktēt grāmatas līdz pašai nāvei 1905. gada 24. martā
Daudzus gadus pēc Žila Verna nāves tika atrasts romāna „Parīze XX gadsimtā" (1863) manuskripts, kuru rakstnieks sarakstīja savas karjeras sākumā. Romānā viņš centās uzminēt, kā pasaule izskatīsies pēc gadsimta. Taču izdevējs izsmēja tik absurdas fantāzijas, un romāns iznāca tikai 1994. gadā, izraisot lielu sensāciju. Un patiešām aprakstītās ainas grūti iedomāties Žila Verna dzīves laikā: cilvēki ir kļuvuši pārmēru alkatīgi, kultūra atstāta novērtā, visur ir sacelti debesskrāpji, kursē ātrvilcieni, noziedznieki tiek sodīti uz elektriskā krēsla, bankas izmanto skaitļojamās. Tā gan nav vienīgā rakstnieka nākotnes vīzija, kas piepildījusies.
Vēl daži Žila Verna „nākotnes pareģojumi".
Viens no drosmīgākajiem Žila Verna paredzējumiem ir kosmiskie ceļojumi. Protams, ka viņš nebija vienīgais, kurš ko tādu iedomājās, bet citu autoru literārie varoņi lidoja ar putniem vai uz velna muguras. Savukārt Žils Verns nosprieda, ka labākais veids, kā cilvēku aizsūtīt Kosmosā, ir gigantisks lielgabals.
Vienā no saviem slavenākajiem romāniem „20 000 ljē pa jūras dzelmi" galvenais varonis kapteinis Nemo pa zemūdens pasauli ceļo ar milzīgu elektrisko zemūdeni „Nautilus". Ja neņem vērā ērģeles, gaumīgu ēdamistabu un citas ekstras, „Nautilus" pārlieku neatšķiras no mūsdienu elektriskajām zemūdenēm.
1889. gadā sarakstītajā stāstā „2889. gadā" Verns rakstīja, ka laikraksti vairs netiek drukāti, bet katru rītu no ekrāna cilvēkus uzrunā diktors, kurš ziņas iegūst no reportieriem, valstsvīriem un zinātniekiem.
Skatīt arī Nacionālā enciklopēdija - fantastiskā literatūra
Skatīt arī Žila Verna nākotnes pareģojumi
Skatīt arī Vikipēdija
Skatīt arī Las.am