Māra Zālīte
(1952)
Dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece.
„Zālītes dzeja iezīmē visai savdabīgu krustpunktu, kur savienojas gan atbalsis no Aspazijas un Raiņa, gan tieksme turpināt 60. gadu dzejnieku aizsāktos motīvus, gan kārtējie nacionālā koda radīšanas mēģinājumi, gan 80. gadu intelektuālisms. (..) Zālītei piemīt nosliece uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, tai pašā laikā paliekot liriski intīmai," tā par Māras Zālītes dzeju raksta Guntis Berelis.
Dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskas apgabalā politiski represēto ģimenē, kas1956. gadā atgriezās Latvijā. Bērnību pavadījusi Slampes „Kalna Ķivuļos", kur arī sākusi iet skolā. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas devusies uz Murjāņu sporta internātskolu (1970). Sports bijusi sava veida aizraušanās - Māra bijusi Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlējusi basketbolu rajona meiteņu izlasē, bet Murjāņos trenējusies kamaniņsportā.
Te vietā būtu pieminēt Māras Zālītes autobiogrāfiskos romānus (2013) „Pieci pirksti" un „Paradīzes putni" (2018). Romāns „Pieci pirksti" ir asprātīgi konstruēta autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore piecdesmit piecās nodaļās tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.-60. gadu mijā. Romāns sākas ar moto: „Ikviens ir arī kāds cits, un neviens nav tikai viņš pats".
Par romānu „Pieci pirksti" autore saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu 2013.
Pati autore intervijā žurnālā „Latvju Teksti" saka: „Redzi, bērnam ir ļoti melnbalts pasaules skatījums, viņš skatās televīzijā filmu un vienmēr prasa: kuri ir labie un kuri ir sliktie? Bērnam ir tāda iekšēja vajadzība, koordinātu meklēšana. Protams, šī grāmata ir no bērna skatījuma un stāsta izjūtu līmenī, tajā ir labie un sliktie. Lai izvairītos no ļoti primitīva dalījuma, es izvēlējos šo sumpurņa tēlu - tas ir kaut kas pilnīgi ļauns, mitoloģisks tēls. Bērnu apziņa ir pilna ar pasaku tēliem, viņiem ikdiena un mītiskā realitāte saplūst kopā, sumpurņi, ūdensvīri un spoki ir tikpat reāli kā kaimiņi."
Turpinot izglītību un Murjāņu sports skolā sāktos pirmos literāros mēģinājumus, Māra Zālīte mācās Latvijas Valsts universitātes (tagad LU) Filoloģijas fakultātē (1975). Turpmākā dzīve un darbs tā vai citādi saistīts ar literatūru - bijusi Latvijas Rakstnieku savienības referente, jauno literātu studijas vadītāja, žurnāla „Liesma" dzejas konsultante (1974-1989). Izdevniecības „Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore - (1989-2000), AKKA/LAA prezidente (2000-2008). Pirmā nopietnā publikācija 1972. gadā žurnālā Karogs, bet pirmie dzejoļu krājumi „Vakar zaļajā zālē" (1977) un „Rīt varbūt" (1979). Dzejai bieži rakstīta mūzika, pirmā komponiste, kas izmantojusi Māras Zālītes dzeju, ir Lolita Vambute (dziesmas „Es nelūdzu tev", „Es neesmu burve", „Debesis ir kaķu saskrāpētas" u. c.).
Tam laikam raksturīga ir epizode 1980. gadā, kad žurnālā „Karogs" publicētais Māras Zālītes dzejoļu cikls „Kad svešu spārnu sašķelts gaiss" tika uzskatīts par pretpadomisku. Dzeja gan guva lielu rezonansi sabiedrībā, bet kopš tā laika dzejnieces daiļradi īpaši uzmanīgi uzraudzīja, citiem vārdiem, cenzēja Galvenās literatūras pārvaldes darbinieki - krājums „Nav vārdam vietas" (1985) iznāca piecus gadus pēc iesniegšanas izdevniecībā.
Nākamie krājumi: „Debesis, debesis" (1988), „Apkārtne" (1997); pilnīgākais dzejas apkopojums ietverts krājumā „Dzeja" (2003).
20. gs. 80. gados M. Zālītei pievērsās dramaturģijai. Īpaša dzejnieces darbības joma ir libreti, kas tapuši ilgākā laika posmā un vainagojušies ar veiksmīgu sadarbību ar dažādiem latviešu komponistiem.
Kopā ar komponistu R. Paulu -„Meža gulbji" (teātrī 1993, grāmatā 1995), sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu tapušas operas bērniem „Putnu opera" (2000) un „Leļļu opera" (2008), rokoperas „Hotel Kristina"(2006), „Kaupēn, mans mīļais!" (2003), „Indriķa hronika" (2000), mūzikls „Neglītais pīlēns" (2001), „Sfinksa" (2001), ar Uldi Marhilēviču - „Tobāgo! " (2001) un „Priekules Ikars" (2009). Šie darbi oponē plaši izplatītajam viedoklim par rokoperu kā vieglu, izklaidējošu žanru.
1988. gada 23. augustā pirmo reizi atskanēja skatītāju ovācijas Zigmara Liepiņa rokoperai „Lāčplēsis", kas vēlāk kļuva par mūsu nācijas atdzimšanas un Atmodas simbolu. Nav nekādu šaubu, ka rokopera tapa tieši īstajā laikā un uz Atmodas notikumu fona guva īpašu skanējumu, turklāt tā bija arī Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadiena, kad pie Brīvība pieminekļa cilvēki pulcējās protesta mītiņā. Radošā komanda šo datumu neizvēlējās nejauši. Uzvedumam bija milzīgi panākumi, cilvēki brauca uz izrādēm no visas Latvijas.
Libretu Zigmars Liepiņš piedāvā uzrakstīt dzejniecei Mārai Zālītei. Sižeta pamatā ir Andreja Pumpura eposs Lāčplēsis (1888), bet tēmas traktējums atšķirīgs gan no A. Pumpura, gan Raiņa dotā - netiek uzsvērta Lāčplēša mītiskā izcelsme, akcentēts viņa garīgais spēks, spēja asi sajust netaisnību. Libretā nav ietverta virkne A. Pumpura eposa sižetisko līniju - cīņa ar Kalapuisi, Kaupas motīvs, Vāczemes epizodes. M. Zālīte svītrojusi no eposa Spīdalu.
Rakstnieces dramatiskie darbi un libreti apkopoti grāmatās „Divas dramatiskas poēmas" (1987) un „Sauciet to par teātri" (2001).
Saņēmusi dažādus apbalvojumus, tostarp V. Majakovska prēmiju (1979), A. Upīša prēmiju (1985), O. Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), J. G. Herdera prēmiju (1993). Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995). Saņēmusi Literatūras gada balvu dramaturģijā (2002) un Gada balvu literatūrā (2005). Viņas lugas iestudētas Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā, ASV, Austrālijā.
Kā jau iepriekš minēts, Māras Zālītes darbi kļuvuši par iedvesmas avotu daudziem komponistiem. Viņas dzejoļiem mūziku komponējuši Uldis Stabulnieks, Lolita Vambute, Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Aigars Voitišķis, Kārlis Lācis, Jānis Strazds un daudzi citi, turklāt dzejniece nekad nerada vārdus jau gatavai mūzikai.
Izmantotā literatūra:
- https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/dzejniecei-rakstniecei-libretistei-marai-zalitei-65.a81833/
- https://satori.lv/article/visi-pirksti-sap
- https://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-literatura/10-12-klase/mara-zalite-5478/re-9fdcc4b5-3a48-4abf-88c9-701fd74d6283