Ieva Melgalve
1981
Rakstniece, dzejniece, dramaturģe, kritiķe, kuras dzīves moto ir "Iepazīsti sevi" (Gnothi seauton).
"Grāmatas ir fraktāļi. Tās var lasīt daudzos līmeņos – notikumu, valodas, literāro paņēmienu, emociju, skaniskuma –, un katru grāmatu ir iespējams lasīt dziļāk, daudzveidīgāk, bagātāk. Rakstīšana, šī fraktāļa radīšana, ir aizraujošs, sarežģīts un teju neiespējams uzdevums." Ieva Melgalve
Rakstnieces Valdas Melgalves meita Ieva Melgalve dzimusi 1981. gada 13. janvārī Rīgā. Mācījusies Rīgas 31. vidusskolā (1988-1996), Rīgas Komercskolā (1996-1999), Latvijas Kultūras akadēmijā (1999-2002) studējusi kultūras teoriju. 2016. gadā iestājusies Humanitāro zinātņu fakultātes Sociālās un kultūras antropoloģijas nodaļā. Strādājusi par reklāmas tekstu autori dažādās aģentūrās. Kopš 2010. gada vada Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcu. Studē Latvijas Mākslas akadēmijā, strādā par pasniedzēju. Rakstīt sākusi 12 gadu vecumā. Vairākkārt piedalījusies skolēnu un jauniešu literārajā nometnē „Aicinājums" Savulaik par skaļa publiska skandāla iemeslu kļuva laikrakstā „Izglītība un Kultūra" 1996. gada 4. aprīlī publicētais Valdas Melgalves prozas darbs „Definīcijas", jo saturēja necenzētu leksiku, turklāt tika apbalvots Izglītības ministrijas rīkotā skolēnu jaunrades darbu konkursā.. Tajā pašā gadā žurnāla „Karogs" romānu konkursā ar atzinības godalgu tika atzīmēts viņas miniromāns „Kā es gaidīju pavasari jeb Ledussirds". Abi šie darbi kopā ar citiem asociatīviem īsprozas tekstiem un viencēlieniem publicēti I. Melgalves pirmajā krājumā prozas „Bezzaudējuma punkts" (1999). Turpmāk raksta galvenokārt fantastikas un fantāzijas žanrā, tulko no angļu valodas, strādā par redaktori. Periodikā publicējusi publicistiskus apcerējumus, dzejoļus, viencēlienus. Darbi un darbu fragmenti tulkoti arī lietuviešu, vācu un zviedru valodā. Jaunākais darbs kopā ar Elizabeti Lukšo-Ražinsku „Emī un Rū. Robota sirds" (2020), kā arī „Emī un Rū. Draudzības kods" (2022). Pārējie darbi: „Mirušie nepiedod" (2013), „Bulta, Zvaigzne un Laī" (2014; galvenā balva konkursā „Zvaigznes grāmata"); „Mēness teātris" (2016), „Mājas bez durvīm" (2016), „Mamma, kas apēda bērnus" (2017), „Vēsais prāts" (2018), „Īsti cilvēki (2019).
Izmantotā literatūra:
- https://rakstnieciba.lv/rakstnieki/ieva-melgalve/
- https://www.fonds.lv/lepojamies/stipendiati/senaki/20172018-akad-gads/kristapa-morberga-stipendija/ieva-melgalve/
- https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/prozas-lasijumi-ieva-melgalve-lasa-stastu-docents-aizkalnins.a433273/
- https://jauns.lv/raksts/sievietem/122628-kadreizeja-dumpiniece-ieva-melgalve-no-sliktas-literaturas-nemirst
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Ieva_Melgalve