Atbildes, kuras tu meklē
Margita Gūtmane

(1943 )

Rakstniece, dzejniece, atdzejotāja. Raksta dzeju un dzejprozu, atdzejo vācu valodā latviešu dzeju un tulko no vācu valodas.

Margita Gūtmane dzimusi 1943. gada 24. oktobrī Jelgavā, bet jau 1944. gadā nepilna gada vecumā kopā ar mātes māsu pēdējā vilcienā no Jelgavas devās bēgļu gaitās uz Vāciju.Māte palikusi Jelgavā, pēc Otrā pasaules kara represēta. Margita trimdā uzaugusi bez vecākiem. Latviju pirmoreiz apciemojusi 1988. gadā pēc Vizmas Belševicas aicinājuma, bet kopš 1996. gada apmetusies uz dzīvi dzimtenē.

Par šo savas dzīves laiku rakstniece stāsta: "Un kaut kad Vizma man uzrakstīja – vai nebūtu laiks vienreiz atbraukt uz Latviju? Un tad es domāju: kurš gan cits vēl mani varētu aicināt uz Latviju kā Vizma Belševica?! Tas bija 1988. gada pavasaris. Soļojām pa toreizējo Gorkija, tagadējo Valdemāra ielu, un bija tik saulains, silts, un tik pavasarīgs!. Tas bija kaut kas burvīgs. Zvanām Vizmai – viņa man bija iedevusi telefonu. Viņa atver durvis, iepleš acis. Tūlīt nākamajā dienā satikāmies. Gandrīz katru otro dienu satikāmies. Ja nebija viņas, Zigurds Elsbergs (dzejnieces dzīvesbiedrs – altvijolnieks, lociņinstrumentu meistars, pedagogs, atdzejotājs (1932–2023) – red.) bija tas, kurš mani vadāja apkārt. Tā ka Vizma bija tā, kas mani atvilka uz šejieni..."

Tagad rakstniece dzīvo Krustpilī un intervijā Latvijas Radio Liegai Piešiņai atklāj savu neparasto ikdienu: "Darbdiena man izskatās pavisam savādāka. Ceļos divos naktī, līdz kādiem sešiem rakstu, un tad eju gulēt. (smejas) Parasti ap 12 dienā ēdam brokastis, dažreiz iznāk pat pustrijos, un tad es vēl vienreiz atliekos atpūsties. Vakaros esmu nomodā, un vienpadsmitos eju gulēt. Un divos atkal ceļos. Tādā veidā man tā diena paiet."

Pamatizglītību ieguvusi vācu valodā Vācijā, beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, kur arī sākusi rakstīt dzeju latviešu valodā. Studējusi Hamburgā literatūrzinātni un teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. M. Gūtmane latviešu trimdas periodikā sāka publicēties 20. gs. 60. gadu vidū. 1966. gada 17. decembrī laikrakstā „Latvija" tika publicēts pirmais dzejolis „Meklētājs".

Sarakstījusi dzejoļu krājumus "Ēnu spēles" (1971), "Kas zinās stāstīt" (1976), "Klusuma robežās" (1981), "Dzejas" (Latvijā 1991, autores iecerētais nosaukums "Tava ķermeņa ainavas"), prozas darbos "Tā pati diena" (1988) un "Vēstules mātei" (1998). Darbos atklāts trimdinieces dzīves traģisms, vientulības un nepiederība sajūta un ilgas pēc mājām. Atdzejojusi vācu valodā Aleksandra Čaka, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Veronikas Strēlertes, Māras Zālītes, Amandas Aizpurietes, Ulda Bērziņa u. c. autoru dzeju. 1990. gada pavasarī, vēl dzīvojot Hamburgā, raidījumu ciklā Latvijas Televīzija stāstījusi par latviešu trimdas literatūru.

Saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par prozas grāmatas "Tā pati diena" manuskriptu (1984), PBLA Kultūras fonda Goda balvu par grāmatu "Vēstules mātei" (1998), Latvijas Literatūras gada speciālbalvu par grāmatu "Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās" (2013), 2024. gadā Margitai Gūtmanei piešķirta Latviešu Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu.

Sarakstījusi grāmatu bērniem "Minkāns" (1985).

Sniedze Ruņģe par šo M. Gūtmanes darbu trimdā iznākošajā literārajā žurnālā "Jaunā Gaita" raksta:


(..) "Minkāns" ir grāmata par draudzību, divu būtņu – cilvēka un kaķa – mīlestību. Minkāns ir pieklīdenis, klejojošs runcītis, kas meklējis un atrod, kā dažkārt kaķi mēdz darīt, sev īstās mājas pie sievietes vai, kā saka Gūtmane, "pelēki slapjā dienā Minkāns bija sadomājis atnākt." – "Mau" – Minkāns teica, – " es pie tevis palikšu." – Un pelēkajā dienā ienāca balta doma. "(..)
Gūtmanes Minkānam ir cilvēciskas īpašības. Taču liekas, ka Gūtmane ir vērīgi pētījusi kaķa dabu un līdztekus pašas dvēseles atgaismošanai kaķa tēlā viņa labi saprot, pazīst un notēlo īpatnēji kaķisko. (..)
Varbūt "Minkāns" ir patiešām laba grāmata bērniem, jo Minkāna pasaules pārdzīvojums ir tik līdzīgs bērna pasaules uztverei. Pasaule ir pilna ar neizprotamo, toties brīnumaino, ar pazīstamo un pēkšņi noslēpumaino, pret ko Minkāns reaģē ar tādu intensitāti un iejušanos, kā dara bērns. (..) Jāpiemetina, ka visam cauri strāvo brīnišķīgs humors (..). Tās humors ir īpats, dziļi saistīts ar Gūtmanes stilu un valodu gluži organiski. To nevar atdarināt. Tas ir vienkārši jābauda, izlasot pašu grāmatu. (..)
Sniedze Ruņģe

Izmantotā literatūra:

  1. https://laligaba.lv/index.php/lv/margita-gutmane
  2. https://www.literatura.lv/personas/margita-gutmane
  3. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/diena-sakusies/margita-gutmane-ista-rakstisana-sakusies-tagad-kad-nekur-vairs-n.a191247/
  4. https://jaunagaita.net/jg165/JG165_gramatas_Runge.htm
  5. https://enciklopedija.lv/skirklis/193602-Margita-G%C5%ABtmane
  6. https://lv.wikipedia.org/wiki/Margita_G%C5%ABtmane