Zenta Ērgle

(1920–1998)

Rakstniece un arhitekte, viena no pazīstamākajām latviešu bērnu un pusaudžu rakstniecēm. Ievērību guvusi jau ar pirmo stāstu "Mūsu sētas bērni" (1956). Sarakstījusi vairāk nekā 30 grāmatas, kuru kopējā tirāža ir lielāka par diviem miljoniem, tās tulkotas 15 valodās.

Zenta Ērgle (Zenta Nadīne Vīgante) dzimusi 1920 gada 23. decembrī Rīgā Marijas un Ernesta Vīgantu ģimenē. Skolas laikā mīļākais priekšmets bija zīmēšana, – beigusi LVU Arhitektūras fakultāti (1949), tā īstenojot savu bērnu dienu sapni. 1942. gadā apprecējusies ar matemātikas studentu Artūru Ērgli, 1943. gadā piedzimis dēls Guntis, 1945. gadā – meita Māra. Strādājusi par Tehniskās uzskaites biroja tehniķi (1947–1948), inženieri arhitekti Zemes ierīcības projektēšanas institūtā (1949–1975); izstrādājusi ciematu projektus Salaspilij, Ikšķilei, Madlienai u. c. 1955. gadā Ikšķilē veidojusi ielu izvietojumu un devusi tām latviskus nosaukumus: Lejas, Birzes iela, Daugavas prospekts, Paegļu, Egļu, Bērzu, Neļķu, Rožu, Ķiršu, Ābolu, Ozolu u.c ielas (Oga). Ikšķilē Zenta Ērgle uzceļ pašas projektētu māju, kur vasaras pavada kopā ar ģimeni. Tur uzņemti viesi – kolēģi, draugi, uzrakstīti daudzi darbi. Viena no rakstnieces tuvākajām draudzenēm, arī rakstniece un grāmatu ilustratore Margarita Stāraste (1914–2014), atceras: „Ja ieiesi pa zaļajiem vārtiņiem, tad pie mājiņas ieraudzīsi rakstnieces suni. Vasarā tas bieži vien pacietīgi tur uz savas platās galvas gan zemeņu groziņu, gan kapli vai rotaļu spainīti. Reizēm viņš pat atļauj rakstnieces mazbērniem sēdēt uz viņa plakanās muguras. No akmens gabaliem, kurus rakstniece atradusi Daugavas malā, viņa pratusi salikt šo lielisko suni, un nu tas dzīvo. Dzīvo kopā ar tiem daudzajiem stāstu un pasaku tēliem, kas tapuši šajā klusajā Ikšķiles mājiņā."

Rakstīt Zenta Ērgle sākusi aiz... garlaicības. Slimība piesaistījusi gultai, bet viņas bērniem bijis garlaicīgi. Tā nu no bērni stāstītā un pašas piedomātā 1956. gadā radās pirmais un arī viens no populārākajiem garstāstiem "Mūsu sētas bērni", kurā rādīti patiešām īsti sētas bērni, prototipi ir gan rakstnieces pašas, gan konkrētā Matīsa ielas 33/35 nama iekšpagalmā spēlēties sanākušie. Rakstnieces darbos lasītāju valdzina spilgtie raksturi un spraigie notikumi.

"Kaut iznākusi tā dēvētā atkušņa laikā piecdesmito gadu otrajā pusē, tomēr jau kā bērnu mani tajā pārsteidza izteikts nacionālisms," saka Kārlis Vērdiņš. "Grāmatā vienam no sētas bērniem – krievam – pārmeta – tu jau tik liels izaudzis un vēl neesi iemācījies latviešu valodu! Padomju laiku grāmatās parasti šādas lietas neparādījās, bet Zentas Ērgles grāmatā kas tāds uzplaiksnīja. Un man kā bērnam tas bija neparasti."

" (..) Ar Edgara Ozoliņa ilustrācijām žurnālā "Bērnība" (vēlāk "Draugs") tika publicēti "Mūsu sētas bērni", "Tā tik bija vasara", "Esmu dzimis neveiksminieks", "Tas sākās Puķu mājā", "Uno un trīs musketieri", "Operācija "Kanna" un citi darbi. Katru reizi, kad izdevumā parādījās Zentas Ērgles vārds, metiens strauji pieauga. Stāstu varoņi ir acīgi, atjautīgi un darbīgi pusaudži. Liela nozīme ir dēku elementam, asprātīgai situācijai, plaši izmantots dialogs". (A. Vite Latviešu rakstniecība biogrāfijās). Kā atzīst Zentas Ērgles mazdēls un grāmatnieks Artis Ērglis: "Zenta Ērgle lieliski juta un izprata piedzīvojumu burvību. Tolaik nebija mobilo telefonu un planšetdatoru, bet ja būtu – tie noteikti figurētu darbos. Laiki mainās, bet bērnu alkas pēc piedzīvojumiem – nekad! "

Par garstāstu "Starp mums, meitenēm, runājot literatūrzinātnieks Jānis Oga raksta:

"(..) Vecāko klašu skolēni ar aizrautību lasa Zentas Ērgles garstāstus "Starp mums, meitenēm, runājot... " (1976, TV uzvedums 1977, luga 1979), "Bez piecām minūtēm pieauguši" (periodikā 1981–1982, grāmatā 1983) un "Nosargāt mīlestību" (1987). Tajos Zenta Ērgle tēlojusi skolas un arodskolas dzīvi, bērnu un pieaugušo attiecības, pusaudžu saskari ar pieaugušo problēmām. "Starp mums, meitenēm, runājot... " savā ziņā aizsāk iepriekš nepieredzēti drosmīgu jauniešu attiecību tēlojumu (drosmīgas ir arī Edgara Ozoliņa darinātās ilustrācijas), laikmeta noteikto iespēju robežās nevairoties no paaudžu konfliktu un arī t.s. nelabvēlīgo ģimeņu un dzīves pabērnu tēlojuma. Iespējams, ka Zentas Ērgles "Starp mums, meitenēm, runājot..." popularitāte, lasītāju un sabiedrības uzdotais jautājums "kas ar viņiem notiek tālāk?" rosināja tapt ne vien turpinājumam "Bez piecām minūtēm pieauguši" (par varoņu tālākām gaitām, mācoties arodskolā) un "Nosargāt mīlestību", bet arī tādiem pavisam atšķirīgiem, taču jauniešu vidū arīdzan plašu popularitāti iemantojušiem darbiem kā Zigmunda Skujiņa "Jauna cilvēka memuāri" un Andra Puriņa "Zelta zirneklis smejas" (abi 1981)".

"Savulaik Zentas Ērgles (1920–1998) grāmata "Starp mums, meitenēm, runājot..." un tās turpinājumi "Bez piecām minūtēm pieauguši" un "Nosargāt mīlestību" izraisīja tikpat lielu ažiotāžu kā vampīrsāga "Krēsla" mūsdienās. Rakstnieces labākie darbi ierakstīti latviešu literatūrā uz palikšanu – tos raksturo precīzas laikmeta zīmes, un, par spīti ideoloģiska rakstura nospiedumiem, tie ir pārdzīvojuši savu laiku un uzrunā arī mūsdienu jauniešus. Jaunu laikmetu un rakstnieces darbu uztveri un izvērtējumu iezīmē 1991. gada augustā – novembrī "mēnešrakstā latviešu bērniem visā pasaulē "Mazputniņš" Kalamazū, ASV, publicētā Zenta Ērgles un Margaritas Stārastes "Ieviņa Āfrikā" un fakts, ka 2014. gadā akcijā "Lielā lasīšana" simt visu laiku iecienītāko grāmatu sarakstā "Starp mums, meitenēm, runājot... " ierindojusies 75. vietā – oriģinālliteratūrā starp Jāņa Joņeva "Jelgavu ‘94" un Aleksandra Čaka "Mūžības skartajiem".(J. Oga)

Skatīt arī https://www.literatura.lv/personas/zenta-ergle

Skatīt arī https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/zenta-ergle-1920.g.-23.xii-1998.g.-11.vi-10282044

Skatīt arī https://www.zvaigzne.lv/ato-un-brinumperle.html

Skatīt arī https://lv.wikipedia.org/wiki/Zenta_%C4%92rgle

Skatīt arī http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=20164

Skatīt arī https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/37214-zenta-ergle-necenzeta-versija.htm

Skatīt arī https://timenote.info/lv/Zenta-Ergle-23.12.1920

Skatīt arī https://www.rezeknesbiblioteka.lv/2-biblioteka/pasakumi/1817-lasisanas-seminars-par-rakstnieci-zentu-ergli-2-biblioteka