Aivars Ozoliņš
1957
Literāts, publicists.
Aivara Ozoliņa prozas darbi apkopoti krājumā "Dukts" (1991). Pēc grāmatas iznākšanas darbojas tikai žurnālistikā. Titulteksts "Dukts" ("Karogs", 1990, 9) ir ironiska spēle ar valodu, dažādu rakstības veidu stilizāciju, tas kļuvis par vienu no postmodernisma teoriju principu iemiesojumiem 90. gadu prozā.
"Pirmais priekšstats par Aivara Ozoliņa "Duktu" (Liesma, 1991) varētu būt arī šāds: tas ir elegants un izdomāts — eleganti izdomāts — Dukta teorijas izklāsts; varbūt pat tik ļoti izdomāts un uzcītīgi samudžināts, ka pats Dukts kļuvis gluži vai neiedomājams un neatrodams; tā ir teorija, kuras vienīgā realizācija praksē ir "Dukta" lappuses — teorija vienā eksemplārā, izlasāma un izmetama, neraugoties uz pamatīgo darbu, ko autors tajā ieguldījis, — mazs, tiesa, ļoti patīkams un pašreizējā literārajā situācijā iepriecinošs nieciņš, kurš derīgs tikai pašam Duktam. Ik teikums, ik frāze apskaužamā uzcītībā piesātināts ar aloģismiem, paradoksiem un visādiem zinātniskās rakstības atribūtiem (norādēm, zemsvītras piezīmēm, argumentiem un pretargumentiem utt.), tālab lasītājam nav viegli orientēties un rast jelkādu skaidrību, un gribot negribot nākas "Duktu" konspektēt un veidot kaut ko līdzīgu Dukta enciklopēdijai vai duktoloģijas īsajam kursam, lai šī teorija kļūtu daudz maz pārskatāma."
Guntis Berelis