Fricis Bārda

(1880-1919)

Fricis Bārda dzimis 1880. gada 25. janvārī Pociemā, "Rumbiņos". Brālis Antons Bārda (1891-1981), arī dzejnieks.

Līdz piecpadsmit gadu vecumam F. Bārda gājis ganos. Šajā laikā viņš vairāk „runājies" ar sauli un mākoņiem, ar vēju un mežu, nekā ar cilvēkiem. Daba un īpaši Rumbiņu baltie bērzi vēlāk kļuva par viņa dzejas iemīļotāko motīvu.
Mācījies Pociema pagastskolā (18901-1892), Umurgas draudzes skolā (1892-1895), Limbažu pilsētas skolā (1895-1898) un Valkas skolotāju seminārā (1898-1901) Rīgā. F. Bārdu bija savaldzinājusi ar aktīvo mākslas un kultūras dzīvi, tāpēc patstāvīgā darba gaitas viņš sāka toreizējā Rīgas pievārtē - Katlakalna draudzes skolā. Šai laikā parādījās arī viņa pirmā publikācija - dzejolis "Raibais pavediens" -„Rīgas Avīzē" 1902. gada novembrī.
1906. gadā F. Bārda kopā ar radinieku T. Lāci aizbrauca uz Vīni, lai īstenotu sen loloto sapni par tālāku mācīšanos. Dzejnieks bija brīvklausītājs Vīnes universitātē, taču materiālie apstākļi bija smagi, dzejnieku mocīja dažādas slimības, un viņš bija spiests atgriezties Rīgā.
Tomēr Vīnē F. Bārda guvis ieskatu Vakareiropas mākslā, apjautu par milzīgām kultūras bagātībām un izveidoja teorētisko pamatu savai mākslai. Liela loma tajā tiek ierādīta savdabīgam dvēseles kultam. F. Bārda daudz mācījies no ārzemju dzejas paraugiem. Visvairāk viņu ietekmējis slavenais amerikāņu dzejnieks Valts Vitmens ar grāmatu "Zāļu stiebri". Pēc atgriešanās no Vīnes viņš strādājis par skolotāju vairākās skolās, t. sk. A. Ķeniņa reālskolā (1908-1913), lasījis lekcijas par estētiku. 1907. -1908. gadā F. Bārda strādāja vienā no labākajiem tā laika literārajiem žurnāliem "Stari".

1908. gadā, saņēmis atbildi uz savu "Dzimtenes Vēstnesī" ievietoto sludinājumu, Fricis Bārda sāka sarakstīties ar Paulīnu Puskalni. Viņi sarakstās divus gadus, līdz 1910. gadā satikās, bet 1915. gadā apprecējās. 1916. gadā F. Bārda sāka strādāt Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā, bet no 1917. gada oktobra Valmierā, kur noorganizēja izglītības biedrības vidusskolu un strādāja par Valmieras apriņķa skolu inspektoru. 1919. gadā dzejnieks atsāka darbu Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. Bijis arī latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā.

1918. - 1919.gada posms ir bijis Latvijai grūtākais smagajā karu un revolūciju periodā - aukstums, pārtikas un apģērba trūkums. Šajā laikā F. Bārda, lai uzturētu ģimeni, strādāja pāri fizisko spēku robežām. Strauji progresēja nieru kaite, tai pievienojāas gripa, līdz 1919. gada 13. martā F. Bārda aiziet aizsaulē.

Umurgas kapos 1933. gadā atklāts Teodora Zaļkalna veidots kapa piemineklis Fricim Bārdam. "Rumbiņos" darbojas Bārdu dzimtas muzejs.

Skatīt arī Katvaru pagasts

Skatīt arī Bārdu dzimtas muzejs "Rumbiņi"