Atbildes, kuras tu meklē

Iepazīsti latviešu valodu ar Letoniku

13. maijā tiek atzīmēta
Valsts valodas diena. Tai par godu aicinām iepazīt latviešu valodas attīstītājus un aizpildīt personības testu!

Pildīt testu

Īsumā par šo dienu

13. maijs — Valsts valodas diena

Likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredzēts papildināt ar jaunu atzīmējamo dienu 13. maijā — Valsts valodas dienu, kas veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai, vienlaikus atspoguļojot arī latviešu valodas statusa nozīmīgumu Latvijā.

Valsts valodas dienu 2012. gadā aizsāka Rakstniecības un mūzikas muzejs ar mērķi jaunlatvieša, nacionālās valodniecības pamatlicēja, publicista, atdzejotāja, filologa, literārās valodas attīstītāja un jaunvārdu ieviesēja Jura Alunāna (1832) dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinēt to, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda.

Valsts valodas diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet visiem, ko vieno mūsu valsts un latviešu valoda kā valsts valoda. #ValstsValodasDiena

1935. gads

1935. gads

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī tika pieņemti vairāki normatīvie akti, kas nostiprināja latviešu valodas statusu. Taču likums par latviešu valodu kā valsts valodu tika pieņemts tikai 1935. gadā.

1940. gads

1940. gads

Pēc Latvijas Republikas inkorporācijas Padomju Savienībā latviešu valodai valsts valodas statuss zuda. Liela citu tautību cilvēku ieplūšana Latvijā un krievu valodas uzspiešana mazināja latviešu valodas nozīmi.

1988. gads

1988. gads

Trešās atmodas laikā 354 000 Latvijas iedzīvotāju balsojums par latviešu valodu kā valsts valodu lika LPSR Augstākajai padomei pieņemt papildinājumu Konstitūcijā, un tas skan šādi — "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda".

1993. gads

1993. gads

Valsts valodas statusu un lietošanas pamatus pašlaik nosaka LR Satversmes 4. pants un 1999. gadā pieņemtais Valsts valodas likums.

Jaunvārdi un to attīstītāji

Latviešu valodas nozīmīgākie attīstītāji

Katrā dzīvā valodā ienāk agrāk nelietoti vārdi, kas nepieciešami jaunu jēdzienu nosaukšanai. Jo straujāk attīstās sabiedriski politiskā dzīve, ekonomika, zinātne, tehnika un māksla, jo straujāk attīstās arī leksika. Vienota literārā latviešu valoda izveidojās, saplūstot dažādu Latvijā mītošo baltu un somugru tautu valodām un novadu dialektiem. Daudz jaunu vārdu latviešu valodā parādījās 16.–17. gadsimtā, jo vajadzēja latviski izteikt dažādus kristīgās ticības jēdzienus. Lielākoties tie bija tieši tulkojumi no vācu valodas, piemēram, vārdi: dabīgs, garīgs, laicīgs, mūžīgs, pasaulīgs un citi.

Vecais Stenders

18. gadsimtā jaunus vārdus latviešu valodā atvasināja mācītājs un apgaismības darbinieks Vecais Stenders. Daži radītie vārdi: bauda, griba, oža.

Juris Alunāns

Dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Juris Alunāns ir izdomājis ~500 jaunus vārdus, tostarp latviskojis mēnešu un valstu nosaukumus. Daži radītie vārdi: ārzemes, cilvēcība, veikals, jautrība.

Rainis

Čakli jaunvārdu darinātāji bijuši arī latviešu rakstnieki, dzejnieki un citi literatūras darbinieki. Visražīgākais šajā jomā ir bijis Rainis. Daži radītie vārdi: mīla, vēlme, atspulgs, kaisle, plūsma.

Andrejs Upīts

Latviešu valodu kuplinājis arī Andrejs Upīts. Daži radītie vārdi: algotnis, aizvirtņi, aploce, pakalpiņš, saaudze (krūmu saaudze), apgrieza, apkala, izdoba, kniebīgs (sals).

Uzzini, kuram no dižgariem Tu līdzinies!